polski english german slovensky czech hungarian lithuanian latvian swedish russian

buvnieciba pielietojamas aluminija sistemas

aliplast - buvnieciba pielietojamas aluminija sistemas

loga vēsture

| savādāki logi | loga vēsture

1. Antīkie viduslaiki
 Antīkajā periodā logiem bija minimāla loma – tiem bija jānodrošina ēkā dabiskā gaisma un telpu ventilācija. Šajā laikā logus neuzskatīja par arhitektūras elementiem. Tikai helēnistu periodā (no 330. līdz 30.gadam p.m.ē.) novērtēja nelielu logu, kas apgaismoja telpas, nozīmi. Šajā laikā logiem bija praktiska loma.

2. Gotika

Gotika - periods, kad logus sāka uztvert kā arhitektūras elementu. To formas sāka dažādoties un attīstīties. Parādījās masverki (masverks – akmenī kalts ģeometrisks izstrādājums, kas rotāja gotiskā loga augšējo daļu. Pirmie masverki parādījās Chartres katedras logos (XII g.s beigās). Ar laiku tie palika vairāk ažūri, bet pielietotie ģeometriskie elementi aizvien sarežģītāki. Sākumā tā bija apļu, sešstūru un asu loku kombinācija. Gotikas beigās sāka lietot uzpūstas četrlapja un trīslapja motīvus), kas ģeometriski sadalīja gotikas celtņu logus. Gotiskai arhitektūrai raksturīgi lieli logi, daudzkrāsainas vitrāžas un gaismas efekti. Dekoratīvie logi tika izmantoti galvenokārt katedrālēs, bet ar laiku tos sāka lietot arī citās celtnēs, kur tiem tika piešķirta aizvien lielāka nozīme.

3. No renesanses līdz barokam 
Renesanses laikā sāka izmantot arkveida logus ar dekoratīvu akmens apdari. Logi pārsvarā bija ar plakanu dekoratīvu akmens apdares rāmi, kas izteikti atdalīja logu no sienas, un noslēdzās puslokā. Renesanses beigās logiem izmantoja taisnstūra rāmi ar trīsstūrveida vai daļēju frontonu.
Baroka laikā logi saglabāja renesanses mierīgo formu. Šajā laikā uzsvars tika likts uz rotājumiem. Ēku dekorēšanai ļoti bieži tika izmantoti zelts un marmors. Durvīm un logiem bija raksturīgi skaisti rāmji un rotājumi. Rotājumus gatavoja no dažādiem materiāliem – sākot ar visparastāko marmoru un bronzu līdz pat marmoru imitējošam kaļķakmenim – ģipša materiālam. Baroka laikā loga nozīme būtiski palielinājās, šajā laikā logam tika atvēlēta lielāka telpa kā iepriekš. Lai ēka izskatītos iespaidīgāk, logus ēkas fasādē novietoja vienu pie otra blakus, bieži vien katru savādākā formā un izskatā. Daži no tiem noslēdzās ar arku, trīsstūra, vai taisnstūra formu. Tā rezultātā ēku torņi izskatījās augstāki, bet ēkas fasādes platākas. Renesanses un baroka laikā logam tika piešķirta lielāka nozīme, tie pildīja ne tikai dekoratīvu un funkcionālu lomu, bet arī palīdzēja uzlabot celtnes kopskatu.
 
4. Logs XIX gadsimtā
Franču revolūcijas laikā ar formām bagātais baroka stils tika uztverts kā „estētiski bezgaršīgs”. Sabiedriskās un ekonomiskās izmaiņas, kas saistījās ar rūpniecības attīstību, atstāja iespaidu uz sakrālo un laicīgo arhitektūru. Jaunā sabiedrība deva priekšroku ēku vienkāršībai un funkcionalitātei. Klasicisms iedvesmojās no grieķu un romiešu antīkajiem sasniegumiem, tiecoties pēc harmonijas, vienkāršības un līdzsvara. Tādēļ logi bija taisnstūrveida vai kvadrātveida. Sakrālās būvēs sastopami logi ar zemām arkām. Nabadzīgās logu dekorācijas norobežojās ar trīsstūrainiem portikiem, kas bija dekorēti ar antīkiem vai ziedu motīviem. Visās formās tika saglabāta simetrija. Logu pamatfunkcija bija telpu apgaismošana, tāpēc rotājumi tika minimizēti, lai logam atvēlētu lielāku telpu gaismas caurlaidībai. Gotikas laikmeta izskaņā lietoja XIV gadsimta populāros šauros un augstos logus ar asām arkām, kas rotāti ar vitrāžām.

(Avots: muratorplus)

© aliplast 2007 par mums attīstība piedāvājums jaunumi ziemas dārzi savādāki logi realizācijas kontakti Design by CI - Strony WWW